SAAB bija viena no pirmajām autobūves firmām, kura izmantoja dzinējus ar turbopūti. Vieni no pirmajiem, kuri automašīnu aerodinamiku pārbaudīja vēja tunelī. Vieni no pirmajiem, kuri ieviesa drošības jostas kā standarta ekipējumu. Vieni no pirmajiem, kuru auto standartā bija uzstādīta ieplūdes ūdens dzese. SAAB 92 bija sava laika aerodinamiski izcilākais auto. Tiesa, aerodinamisku iemeslu dēļ ar virsbūvi nosegtie priekšējie riteņi, pa sniegotu ceļu braucot, arkās mēdza sakrāt lielu daudzumu sniega, par kuru vadītājs uzzināja tikai tad, kad akūti bija nepieciešams pagriezt stūri. SAAB Sonett V4 no rūpnīcas bija iespējams iegādāties ar tādām tolaik tūninga detaļām kā trīspunktu jostas, kausa tipa sēdekļiem un pretvērpes stieņiem, tiesa, mārketinga nodaļa piemirsa to reklamēt Eiropas tirgū. SAAB 9000 konceptam “Prometejs” stūres rats bija aizstāts ar džoistiku viduskonsolē. Signālu stūres sistēma piegādāja elektroniski, kā lidmašīnās, tiesa, tā reakcijas bija ļoti asas, un no džoistika turēšanas pamatīgi nogura roka. Kam bija jānotiek, lai inovatīvais, dzīvespriecīgais SAAB nonāktu līdz 9-7X?
PILNS RAKSTS

(2011. gadā, tālā, tālā ASV štatā…) “Kad mēs, mediju pārstāvji un kompānijas administrācija, dienu pirms pirmā brauciena ar SAAB 9-4X vakariņojām Vašingtonā, man pār plecu pārliecās viesmīlis, lai glāzē ar ledu un citrona šķēli ielietu minerālūdeni. Pēc šī akta viņš sastinga, aizdomīgi vērojot manu glāzi. Viss vakariņu pasniegšanas process apstājās. “Vai drīkstu?” viņš vaicāja. Man nebija ne jausmas, kas viņam padomā, tādēļ apstiprinoši pamāju. Viesmīlis pacēla glāzi, izmakšķerēja citrona šķēli un teatrāli to sažmiedza, gūstot vien pāris sulas lāses. “Sažuvis!” viņš vienlaikus lepni un mulsi paziņoja. Manot manu neizpratni, viņš turpināja: “Tas redzams, jo.. nu.. citrons nevēlas peldēt.” Pēc šīs iluminējošās frāzes viesmīlis uz labu laiku nozuda apkalpotāju telpās, atgriežoties ar jaunu glāzi, uz kuras maliņas gozējās ievērojami sulīgāka augļa šķēle. Jauna auto atklāšanu kavējošus faktorus nav iespējams paredzēt. Plānus grauj streiki, ekonomiskas krīzes, neveiksmīgas kompāniju apvienošanās un stihijas. Domājām, ka jau esam piedzīvojuši visas šo faktoru izpausmes, taču nabaga SAAB darbinieki uzstādījuši jaunu neveiksmju un nebūšanu rekordu, kurš ne tikai apdraud 9-4X iznākšanu, bet arī kompānijas tālākpastāvēšanu. Skaistā krosovera uznāciens jau kavējas – sākotnēji tas bija plānots 2009. gadā, kopā ar platformas brāli Cadillac SRX. Jau dizaina dēļ vien vērts aizmirst par 9-4X smago dzimšanas procesu un SAAB “veselības problēmām”. Auto izskatās svaigi un organiski – dizaineri veikuši lielisku darbu, integrējot zīmola elementus vienkāršā formā. Arī interjers izskatās lieliski un atšķiras no Cadillac redzējuma – daudzi elementi būs pazīstamas jaunās paaudzes 9-5 īpašniekiem.”
PILNS RAKSTS

Then they hastened onward, onward, Hastened on through field and forest, Over by-ways long untrodden, Over unknown paths and snow-fields.” Kalevala

1960. gados SAAB paplašināja darbības sfēras, automašīnu un lidmašīnu ražotnēm paralēli sākot veidot satelītu tehnoloģiju, raķešu un energosistēmu tehnoloģiju departamentus. Dažādu korporatīvu manevru rezultātā 1969. gadā SAAB-Scania sadarbībā ar Somijas kompāniju Valmet Oy dibināja rūpnīcu Somijā, Uusikaupunki pilsētā, kur turpināja ražot no 1964. gada projektēto, 1968. gadā ražošanā nonākušo SAAB 99 modeli. 1972. gadā auto ieguva Zviedrijas Gada automašīnas titulu – modelis lepojās ar tolaik inovatīvām ekstrām: priekšējo lukturu mazgātājiem, elektriski apsildāmu vadītāja sēdekli, formu atgūstošiem buferiem (pie triecieniem līdz 7 km/h) un durvīm ar aizsardzību pret sānu triecieniem.
PILNS RAKSTS

Pagājušā gadsimta vidū SAAB kompānija par savu misiju uzskatīja “ražot automašīnas, kuras iedvesmo un raisa lepnumu.” Vai tiešām vairāki tūkstoši skrūvīšu, uzgrieznīšu, metāla un plastmasas gabaliņu spēj iedvesmot? Un kādu tieši izpausmi varētu rast sērijveida auto radīta iedvesma? Atbildes uz šiem jautājumiem ir – viennozīmīgs “jā” un Leifs Melbergs (1943-1993), “Mellbergs Custom” radītājs un īpašnieks, daudzu izcilu auto, tai skaitā brīnišķīgās Maijas, garīgais “tēvs”. Reiz industriālais dizainers Sune Envalls Leifam restaurēšanai nogādāja savu MG TC. Vārds pa vārdam un vīri vienojās īstenot kopīgu sapni – radīt ātru, zemu un elegantu superauto. Veselu gadu Sune zīmēja dažādas skices, līdz kādā no zīmējumiem Leifs beidzot saskatīja iecerētā superauto aprises – viņam iepatikās dizaina vienotība, aizmugurējo un priekšējo lukturu trijstūrveida elementi, un motora pārsega slīpums. Sune un Leifs projektu nokristīja par “Maya”, jokojot par tobrīd aktuālo zinātnieku diskusiju– vai senā Maiju civilizācija mācējusi izgatavot riteni. Kāda vācu avīze pārklausoties nosaukumu drukāja kā “Mayo”. Gastronomiskais tituls uz brīdi Maijai pielipa – neliels apjukums pat nenāca par ļaunu, jo vīri jau bija saņēmuši draudu vēstules no Bolīvijas, kuras aborigēni (iespējams, pat narkobaroni) solīja piesaukt dievu dusmas pār konstruktoru galvām, ja tie neziedos apaļu summu “lietus mežiem”. Leifs un Sune projektu īstenoja divatā. SAAB palīdzēja ar rezerves daļām, taču citādi procesā nejaucās.

PILNS RAKSTS